3. Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso

Atha duṭṭhaṭṭhakasuttaniddesaṃ vakkhati –

15.

Vadantive duṭṭhamanāpi eke,athopi[aññepi te (sī.), aññepi (syā.)]ve saccamanā vadanti;

Vādañca jātaṃ muni no upeti, tasmā munī natthi khilo kuhiñci.

Vadanti ve duṭṭhamanāpi eketi te titthiyā duṭṭhamanā viruddhamanā paṭiviruddhamanā āhatamanā paccāhatamanā āghātitamanā paccāghātitamanā vadanti upavadanti bhagavantañca bhikkhusaṅghañca abhūtenāti – vadanti ve duṭṭhamanāpi eke.

Athopi ve saccamanā vadantīti ye tesaṃ titthiyānaṃ saddahantā okappentā adhimuccantā saccamanā saccasaññino bhūtamanā bhūtasaññino tathamanā tathasaññino yāthāvamanā yāthāvasaññino aviparītamanā aviparītasaññino vadanti upavadanti bhagavantañca bhikkhusaṅghañca abhūtenāti – athopi ve saccamanā vadanti.

Vādañca jātaṃ muni no upetīti. So vādo jāto hoti sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto paratoghoso akkoso upavādo bhagavato ca bhikkhusaṅghassa ca abhūtenāti – vādañca jātaṃ. Muni no upetīti. Munīti. Monaṃ vuccati ñāṇaṃ. Yā paññā pajānanā amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, tena ñāṇena samannāgato muni monappatto…pe… saṅgajālamaticca so muni. Yo vādaṃ upeti so dvīhi kāraṇehi vādaṃ upeti – kārako kārakatāya vādaṃ upeti, atha vā vuccamāno upavadiyamāno kuppati byāpajjati patiṭṭhiyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Akārakomhīti yo vādaṃ upeti so imehi dvīhi kāraṇehi vādaṃ upeti. Muni dvīhi kāraṇehi vādaṃ na upeti – akārako muni akārakatāya vādaṃ na upeti, atha vā vuccamāno upavadiyamāno na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhiyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Akārakomhīti muni imehi dvīhi kāraṇehi vādaṃ na upeti na upagacchati na gaṇhāti na parāmasati na abhinivisatīti – vādañca jātaṃ muni no upeti.

Tasmā munī natthi khilo kuhiñcīti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānaṃ munino āhatacittatā khilajātatāpi natthi. Pañcapi cetokhilā natthi, tayopi khilā natthi. Rāgakhilo dosakhilo mohakhilo natthi na santi na saṃvijjati nupalabbhati, pahīno samucchinno vūpasanto paṭipassaddho abhabbuppattiko ñāṇagginā daḍḍho. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vāti – tasmā munī natthi khilo kuhiñcīti.

Tenāha bhagavā –

‘‘Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke, athopi ve saccamanā vadanti;

Vādañca jātaṃ muni no upeti, tasmā munī natthi khilo kuhiñcī’’ti.



我来为您翻译这段巴利语文献的第3章《邪见八颂经注疏》：
3. 邪见八颂经注疏
现在开始解说邪见八颂经 -
15.
有些人怀着邪恶之心在说话，也有人以为是真实而说；
圣者不参与已生起的诤论，因此圣者nowhere都没有[心的]荒秽。
"有些人怀着邪恶之心在说话"是指那些外道怀着邪恶之心、对立之心、相互对立之心、受打击之心、相互打击之心、受伤害之心、相互伤害之心，以不实之事诽谤世尊和比丘僧团。
"也有人以为是真实而说"是指那些信仰、信服、确信那些外道的人们，他们认为是真实的、视为真实的、认为是事实的、视为事实的、认为是如实的、视为如实的、认为是不颠倒的、视为不颠倒的，[他们]以不实之事诽谤世尊和比丘僧团。
"圣者不参与已生起的诤论"：那诤论已经生起、产生、出现、显现，[即]对世尊和比丘僧团的不实诽谤和责骂。"圣者不参与"中的"圣者"：圣智即是智慧。即是般若、了知、无痴、择法、正见，具足此智者为圣者，已达圣智......超越束缚之网者即是圣者。参与诤论者因两种原因而参与诤论：行为者因其行为而参与诤论，或者当被诽谤、被责骂时，生气、忿恨、对抗，显露出愤怒、嗔恨与不悦。[想着]"我不是行为者"而参与诤论的人是因这两种原因参与诤论。圣者因两种原因而不参与诤论：圣者非行为者，因非行为而不参与诤论；或者当被诽谤、被责骂时，不生气、不忿恨、不对抗，不显露出愤怒、嗔恨与不悦。[想着]"我不是行为者"的圣者因这两种原因而不参与、不接近、不执取、不执着、不深陷于诤论。
"因此圣者nowhere都没有[心的]荒秽"：因此、因那个原因、因那个缘由、因那个条件、因那个根据，圣者没有受打击的心态和荒秽性。五种心的荒秽都没有，三种荒秽也没有。贪欲荒秽、嗔恨荒秽、愚痴荒秽都不存在、不出现、不可得，已断、已断根、已平息、已止息、不可能再生起、已被智慧之火烧尽。"nowhere"意即在任何处所、在任何地方、在内在或外在或内外两者。
世尊说道：
"有些人怀着邪恶之心在说话，也有人以为是真实而说；
圣者不参与已生起的诤论，因此圣者nowhere都没有[心的]荒秽。"

16.

Sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya, chandānunīto ruciyā niviṭṭho;

Sayaṃ samattāni pakubbamāno, yathā hi jāneyya tathā vadeyya.

Sakañhidiṭṭhiṃ kathamaccayeyyāti. Yaṃ te titthiyā sundariparibbājikaṃ hantvā samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ avaṇṇaṃ pakāsayitvā ‘‘evaṃ etaṃ lābhaṃ yasasakkāraṃ sammānaṃ paccāharissāmā’’ti te evaṃdiṭṭhikā evaṃkhantikā evaṃrucikā evaṃladdhikā evaṃajjhāsayā evaṃadhippāyā, te nāsakkhiṃsu sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ atikkamituṃ; atha kho sveva ayaso te paccāgatoti, evampi – sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya. Atha vā ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti yo so evaṃvādo, so sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ kathaṃ accayeyya atikkameyya samatikkameyya vītivatteyya? Taṃ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi – sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya? ‘‘Asassato loko…pe… antavā loko… anantavā loko… taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti yo so evaṃ vādo, so sakaṃ diṭṭhiṃ sakaṃ khantiṃ sakaṃ ruciṃ sakaṃ laddhiṃ sakaṃ ajjhāsayaṃ sakaṃ adhippāyaṃ kathaṃ accayeyya atikkameyya samatikkameyya vītivatteyya? Taṃ kissa hetu? Tassa sā diṭṭhi tathā samattā samādinnā gahitā parāmaṭṭhā abhiniviṭṭhā ajjhositā adhimuttāti. Evampi – sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya.

Chandānunīto ruciyā niviṭṭhoti. Chandānunītoti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā yāyati niyyati vuyhati saṃharīyati. Yathā hatthiyānena vā assayānena vā rathayānena vā goyānena vā ajayānena vā meṇḍayānena vā oṭṭhayānena vā kharayānena vā yāyati niyyati vuyhati saṃharīyati, evameva sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā yāyati niyyati vuyhati saṃharīyatīti – chandānunīto. Ruciyā niviṭṭhoti sakāya diṭṭhiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā niviṭṭho patiṭṭhito allīno upagato ajjhosito adhimuttoti – chandānunīto ruciyā niviṭṭho.

Sayaṃ samattāni pakubbamānoti. Sayaṃ samattaṃ karoti paripuṇṇaṃ karoti anomaṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti. ‘‘Ayaṃ satthā sabbaññū’’ti sayaṃ samattaṃ karoti paripuṇṇaṃ karoti anomaṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti. ‘‘Ayaṃ dhammo svākkhāto…pe… ayaṃ gaṇo suppaṭipanno… ayaṃ diṭṭhi bhaddikā… ayaṃ paṭipadā supaññattā… ayaṃ maggo niyyāniko’’ti sayaṃ samattaṃ karoti paripuṇṇaṃ karoti anomaṃ karoti aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti janeti sañjaneti nibbatteti abhinibbattetīti – sayaṃ samattāni pakubbamāno.


我来为您翻译第16偈及其注释：
16.
如何能超越自己的见解？为欲望所引导，安住于自己的喜好；
自己造作完美之事，如其所知而如是说。
"如何能超越自己的见解"：那些外道杀害孙陀利游行女后诽谤释迦子沙门，[想着]"如此我们将夺回其利养、名誉、恭敬、尊重"，他们持有如是见解、如是忍可、如是喜好、如是信念、如是意向、如是目的，他们无法超越自己的见解、自己的忍可、自己的喜好、自己的信念、自己的意向、自己的目的；反而不名誉回到他们自身。这是"如何能超越自己的见解"的一种解释。或者，若有人主张"世界是常住的，唯此为实，其他都是虚妄"，他如何能超越、越过、完全越过、超脱自己的见解、自己的忍可、自己的喜好、自己的信念、自己的意向、自己的目的？这是什么原因？因为他的那个见解已如此完备、接受、把握、执取、执著、吞噬、确信。这也是"如何能超越自己的见解"的解释。[同样地]"世界是无常的......世界是有边的......世界是无边的......命即是身......命与身是异......如来死后存在......如来死后不存在......如来死后亦存在亦不存在......如来死后既非存在亦非不存在，唯此为实，其他都是虚妄"，若有人如是主张，他如何能超越、越过、完全越过、超脱自己的见解、自己的忍可、自己的喜好、自己的信念、自己的意向、自己的目的？这是什么原因？因为他的那个见解已如此完备、接受、把握、执取、执著、吞噬、确信。这也是"如何能超越自己的见解"的解释。
"为欲望所引导，安住于自己的喜好"中的"为欲望所引导"：被自己的见解、自己的忍可、自己的喜好、自己的信念所引导、牵引、载运、运送。如同乘坐象车、马车、牛车、山羊车、绵羊车、骆驼车、驴车而被引导、牵引、载运、运送，同样地被自己的见解、自己的忍可、自己的喜好、自己的信念所引导、牵引、载运、运送。"安住于自己的喜好"：安住、确立、依附、靠近、执取、确信于自己的见解、自己的喜好、自己的信念。
"自己造作完美之事"：自己使之完美、使之圆满、使之无缺、使之成为最上、最胜、殊胜、最高、最上、最妙。"此师是一切知者"，[如此]自己使之完美、使之圆满、使之无缺、使之成为最上、最胜、殊胜、最高、最上、最妙。"此法善说......此众善行道......此见贤善......此道善立......此道能出离"，[如此]自己使之完美、使之圆满、使之无缺、使之成为最上、最胜、殊胜、最高、最上、最妙，使之生起、等生、出生、显现。


Yathā hi jāneyya tathā vadeyyāti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya. ‘‘Sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyya. ‘‘Asassato loko…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti yathā jāneyya, tathā vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyyāti – yathā hi jāneyya tathā vadeyya.

Tenāha bhagavā –

‘‘Sakañhi diṭṭhiṃ kathamaccayeyya, chandānunīto ruciyā niviṭṭho;

Sayaṃ samattāni pakubbamāno, yathā hi jāneyya tathā vadeyyā’’ti.



我来继续翻译这段注释的最后部分：
"如其所知而如是说"：如其所知，即如是说、如是语、如是言、如是解说、如是表达。"世界是常住的，唯此为实，其他都是虚妄"，如其所知，即如是说、如是语、如是言、如是解说、如是表达。"世界是无常的......如来死后既非存在亦非不存在，唯此为实，其他都是虚妄"，如其所知，即如是说、如是语、如是言、如是解说、如是表达。
世尊说道：
"如何能超越自己的见解？为欲望所引导，安住于自己的喜好；
自己造作完美之事，如其所知而如是说。"

17.

Yo attano sīlavatāni jantu, anānupuṭṭhova[anānupuṭṭho ca (syā.)]paresa pāva pāvā (sī. syā.) ;

Anariyadhammaṃ kusalā tamāhu, yo ātumānaṃ sayameva pāva[pāvā (sī. syā.)].

Yo attano sīlavatāni jantūti. Yoti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṃṭhānappatto yaṃdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā. Sīlavatānīti atthi sīlañceva vatañca [vattañca (syā.), evamuparipi], atthi vataṃ na sīlaṃ. Katamaṃ sīlañceva vatañca? Idha bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yo tattha saṃyamo saṃvaro avītikkamo, idaṃ sīlaṃ. Yaṃ samādānaṃ taṃ vataṃ. Saṃvaraṭṭhena sīlaṃ; samādānaṭṭhena vataṃ – idaṃ vuccati sīlañceva vatañca. Katamaṃ vataṃ, na sīlaṃ? Aṭṭha dhutaṅgāni – āraññikaṅgaṃ, piṇḍapātikaṅgaṃ, paṃsukūlikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅgaṃ, nesajjikaṅgaṃ, yathāsanthatikaṅgaṃ – idaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ . Vīriyasamādānampi vuccati vataṃ, na sīlaṃ. ‘‘Kāmaṃ taco ca nhāru [nahāru (sī. syā.)] ca aṭṭhi ca avasissatu [avasussatu (syā.)], sarīre upassussatu maṃsalohitaṃ. Yaṃ taṃ purisathāmena purisabalena purisavīriyena purisaparakkamena pattabbaṃ , na taṃ apāpuṇitvā vīriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī’’ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpaṃ vīriyasamādānaṃ – idaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ.

‘‘Nāsissaṃ na pivissāmi, vihārato na nikkhame;

Napi passaṃ nipātessaṃ, taṇhāsalle anūhate’’ti.

Cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. ‘‘Na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’’ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. ‘‘Na tāvāhaṃ imamhā āsanā vuṭṭhahissāmi, caṅkamā orohissāmi, vihārā nikkhamissāmi, aḍḍhayogā nikkhamissāmi, pāsādā nikkhamissāmi, hammiyā nikkhamissāmi, guhāya nikkhamissāmi, leṇā nikkhamissāmi, kuṭiyā nikkhamissāmi, kūṭāgārā nikkhamissāmi, aṭṭā nikkhamissāmi, māḷā nikkhamissāmi, uddaṇḍā [uṭṭaṇḍā (ka.)] nikkhamissāmi upaṭṭhānasālāya nikkhamissāmi maṇḍapā nikkhamissāmi, rukkhamūlā nikkhamissāmi yāva me na anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccissatī’’ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. ‘‘Imasmiññeva pubbaṇhasamayaṃ ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmī’’ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. ‘‘Imasmiññeva majjhanhikasamayaṃ, sāyanhasamayaṃ, purebhattaṃ, pacchābhattaṃ, purimaṃ yāmaṃ, majjhimaṃ yāmaṃ, pacchimaṃ yāmaṃ, kāḷe, juṇhe, vasse, hemante, gimhe, purime vayokhandhe, majjhime vayokhandhe, pacchime vayokhandhe ariyadhammaṃ āharissāmi samāharissāmi adhigacchissāmi phassayissāmi sacchikarissāmī’’ti – cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evarūpampi vīriyasamādānaṃ vuccati vataṃ, na sīlaṃ. Jantūti satto naro mānavo [māṇavo (ka.)] poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujoti – yo attano sīlavatāni jantu.


我来为您翻译第17偈及其注释的第一部分：
17.
若人对自己的戒禁，不被询问而向他人宣说；
诸善巧者说此是非圣法，即自夸耀己身。
"若人对自己的戒禁"中的"若"：指任何身份、任何情况、任何性质、任何处境、具备任何法的刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、在家者、出家者、天人或人类。"戒禁"：有戒与禁，也有禁而无戒。什么是戒与禁？这里，比丘持戒，守护波罗提木叉律仪而住，具足威仪行处，对微细罪过也见其怖畏，受持学处而学习。其中的自制、防护、不逾越，这是戒；其受持即是禁。以防护义为戒，以受持义为禁 - 这称为戒与禁。什么是禁而无戒？八头陀行：林住支、常乞食支、粪扫衣支、三衣支、次第乞食支、一座食支、常坐不卧支、随处住支 - 这称为禁而无戒。精进受持也称为禁而无戒。"即使皮、筋、骨留存，让身体的血肉干枯。凡是依人的力量、人的能力、人的精进、人的努力所能达到的，在未达到之前，精进不会停止" - 如此策励、精勤其心。这样的精进受持称为禁而无戒。
"在未拔除渴爱之箭之前，
我将不吃不喝，不离精舍；
也不将[侧]身躺下"，
如此策励、精勤其心。这样的精进受持称为禁而无戒。"在我的心依无取而从诸漏解脱之前，我不破此跏趺坐" - 如此策励、精勤其心。这样的精进受持称为禁而无戒。"在我的心依无取而从诸漏解脱之前，我不从此座起身，不从经行处下来，不离开精舍，不离开半圆顶屋，不离开宫殿，不离开楼阁，不离开洞窟，不离开石窟，不离开小屋，不离开重楼，不离开阁楼，不离开圆形建筑，不离开凉亭，不离开集会堂，不离开帐篷，不离开树下" - 如此策励、精勤其心。这样的精进受持称为禁而无戒。"就在这个上午时分，我将获得、证得、达到、触及、实现圣法" - 如此策励、精勤其心。这样的精进受持称为禁而无戒。"就在这个午时、傍晚时分、食前、食后、初夜、中夜、后夜、黑月、白月、雨季、冬季、夏季、前生命期、中生命期、后生命期，我将获得、证得、达到、触及、实现圣法" - 如此策励、精勤其心。这样的精进受持称为禁而无戒。"众生"即有情、男子、人类、补特伽罗、生命、生者、人、意生者、摩奴所生者。


Anānupuṭṭhova paresa pāvāti. Paresanti paresaṃ khattiyānaṃ brāhmaṇānaṃ vessānaṃ suddānaṃ gahaṭṭhānaṃ pabbajitānaṃ devānaṃ manussānaṃ. Anānupuṭṭhoti apuṭṭho apucchito ayācito anajjhesito apasādito. Pāvāti attano sīlaṃ vā vataṃ vā sīlabbataṃ vā pāvadati. Ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena [vijjaṭṭhānena (syā.)] vā sutena vā paṭibhānena [paṭibhāṇena (sī. syā. ka.)] vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccā kulā pabbajitoti vā, mahākulā pabbajitoti vā, mahābhogakulā pabbajitoti vā, uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti vā, suttantikoti vā, vinayadharoti vā, dhammakathikoti vā, āraññikoti vā, piṇḍapātikoti vā, paṃsukūlikoti vā, tecīvarikoti vā, sapadānacārikoti vā, khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā, dutiyassa jhānassa lābhīti vā, tatiyassa jhānassa lābhīti vā, catutthassa jhānassa lābhīti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā pāvadati katheti bhaṇati dīpayati voharatīti – anānupuṭṭhova paresaṃ pāva.

Anariyadhammaṃkusalā tamāhūti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evamāhaṃsu – ‘‘anariyānaṃ eso dhammo, neso dhammo ariyānaṃ; bālānaṃ eso dhammo, neso dhammo paṇḍitānaṃ; asappurisānaṃ eso dhammo, neso dhammo sappurisāna’’nti. Evamāhaṃsu evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – anariyadhammaṃ kusalā tamāhu.

Yoātumānaṃ sayameva pāvāti. Ātumā vuccati attā. Sayameva pāvāti sayameva attānaṃ pāvadati – ‘‘ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā, uccā kulā pabbajitoti vā, mahākulā pabbajitoti vā, mahābhogakulā pabbajitoti vā, uḷārabhogakulā pabbajitoti vā, ñāto yasassī sagahaṭṭhapabbajitānanti vā, lābhimhi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti vā, suttantikoti vā, vinayadharoti vā, dhammakathikoti vā, āraññikoti vā, piṇḍapātikoti vā, paṃsukūlikoti vā, tecīvarikoti vā, sapadānacārikoti vā, khalupacchābhattikoti vā, nesajjikoti vā, yathāsanthatikoti vā, paṭhamassa jhānassa lābhīti vā, dutiyassa jhānassa lābhīti vā, tatiyassa jhānassa lābhīti vā, catutthassa jhānassa lābhīti vā, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhīti vā,

Vibhavañca bhavañca vippahāya, vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū’’ti.


我来继续翻译这段注释：
"不被询问而向他人宣说"中的"他人"：指其他的刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗、在家者、出家者、天人、人类。"不被询问"：即未被问及、未被询问、未被请求、未被邀请、未被敦请。"宣说"：宣说自己的戒或禁或戒禁。宣说"我具足戒"或"具足禁"或"具足戒禁"，或以[高]生、姓氏、良家子、容貌端正、财富、学问、工作领域、技艺领域、学问处、所闻、辩才或其他事由，或[说]"我是从高贵家庭出家"，或"从大家庭出家"，或"从大富家庭出家"，或"从极富家庭出家"，或"我是著名的、有名望的在家出家众"，或"我是获得衣食、住所、病缘医药资具者"，或"我是经师"，或"持律者"，或"说法者"，或"林住者"，或"常乞食者"，或"粪扫衣者"，或"三衣者"，或"次第乞食者"，或"一座食者"，或"常坐不卧者"，或"随处住者"，或"我是初禅的获得者"，或"第二禅的获得者"，或"第三禅的获得者"，或"第四禅的获得者"，或"空无边处定的获得者"，或"识无边处定的获得者"，或"无所有处定的获得者"，或"非想非非想处定的获得者"，如是宣说、述说、言说、解说、表达。
"诸善巧者说此是非圣法"中的"善巧者"：即那些蕴善巧者、界善巧者、处善巧者、缘起善巧者、念处善巧者、正勤善巧者、神足善巧者、根善巧者、力善巧者、觉支善巧者、道善巧者、果善巧者、涅槃善巧者。这些善巧者如是说："这是非圣者之法，不是圣者之法；这是愚者之法，不是智者之法；这是非善人之法，不是善人之法。"他们如是说、如是述、如是言、如是解说、如是表达。
"即自夸耀己身"中的"己身"指自我。"自夸耀"：自己夸耀自己说："我具足戒"或"具足禁"或"具足戒禁"，或以[高]生、姓氏、良家子、容貌端正、财富、学问、工作领域、技艺领域、学问处、所闻、辩才或其他事由，或[说]"我是从高贵家庭出家"，或"从大家庭出家"，或"从大富家庭出家"，或"从极富家庭出家"，或"我是著名的、有名望的在家出家众"，或"我是获得衣食、住所、病缘医药资具者"，或"我是经师"，或"持律者"，或"说法者"，或"林住者"，或"常乞食者"，或"粪扫衣者"，或"三衣者"，或"次第乞食者"，或"一座食者"，或"常坐不卧者"，或"随处住者"，或"我是初禅的获得者"，或"第二禅的获得者"，或"第三禅的获得者"，或"第四禅的获得者"，或"空无边处定的获得者"，或"识无边处定的获得者"。
"已舍弃有与非有，圆满梵行，不再轮回的比丘。"


Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā’’ pāvadati katheti bhaṇati dīpayati voharatīti – yo ātumānaṃ sayameva pāvāti.

Tenāha bhagavā –

‘‘Yo attano sīlavatāni jantu, anānupuṭṭhova paresa pāva;

Anariyadhammaṃ kusalā tamāhu, yo ātumānaṃ sayameva pāvā’’ti.



我来翻译这段经文的最后部分：
"或'无所有处定的获得者'，或'非想非非想处定的获得者'"，如是宣说、述说、言说、解说、表达 - 这就是"即自夸耀己身"的含义。
世尊说道：
"若人对自己的戒禁，不被询问而向他人宣说；
诸善巧者说此是非圣法，即自夸耀己身。"


18.

Santo ca bhikkhu abhinibbutatto,itihanti sīlesu akatthamāno;

Tamariyadhammaṃ kusalā vadanti, yassussadā natthi kuhiñci loke.

Santoca bhikkhu abhinibbutattoti. Santoti rāgassa samitattā santo, dosassa samitattā santo, mohassa samitattā santo, kodhassa…pe… upanāhassa… makkhassa… paḷāsassa [palāsassa (sī. ka.)] … issāya… macchariyassa… māyāya… sāṭheyyassa… thambhassa… sārambhassa… mānassa… atimānassa… madassa… pamādassa… sabbakilesānaṃ… sabbaduccaritānaṃ… sabbadarathānaṃ… sabbapariḷāhānaṃ… sabbasantāpānaṃ… sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ santattā samitattā vūpasamitattā vijjhātattā nibbutattā vigatattā paṭipassaddhattā santo upasanto vūpasanto nibbuto paṭipassaddhoti – santo. Bhikkhūti sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhu – sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti . Bhinnāssa honti pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā [ponobbhavikā (syā. ka.)] sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.

‘‘Pajjena katena attanā, [sabhiyāti bhagavā]

Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho;

Vibhavañca [vibhavaṃ (sī. ka.) su. ni. 519] bhavañca vippahāya,

Vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhū’’ti.

Santo ca bhikkhu abhinibbutattoti rāgassa nibbāpitattā abhinibbutatto, dosassa nibbāpitattā abhinibbutatto, mohassa nibbāpitattā abhinibbutatto, kodhassa…pe… upanāhassa… makkhassa… paḷāsassa… issāya… macchariyassa… māyāya… sāṭheyyassa… thambhassa… sārambhassa… mānassa… atimānassa… madassa… pamādassa… sabbakilesānaṃ… sabbaduccaritānaṃ… sabbadarathānaṃ… sabbapariḷāhānaṃ… sabbasantāpānaṃ… sabbākusalābhisaṅkhārānaṃ nibbāpitattā abhinibbutattoti – santo ca bhikkhu abhinibbutatto.

Itihanti sīlesu akatthamānoti. Itihanti padasandhi padasaṃsaggo padapāripūrī akkharasamavāyo byañjanasiliṭṭhatā padānupubbatāpetaṃ [padānupubbatā metaṃ (syā. ka.)] – itihanti. Sīlesu akatthamānoti. Idhekacco katthī hoti vikatthī. So katthati vikatthati. Ahamasmi sīlasampannoti vā, vatasampannoti vā, sīlabbatasampannoti vā, jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā…pe… nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhīti vā katthati vikatthati. Evaṃ na katthati na vikatthati. Katthanā ārato virato paṭivirato nikkhanto nissaṭo vippamutto visaññutto vimariyādikatena cetasā viharatīti – itihanti sīlesu akatthamāno.

Tamariyadhammaṃkusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evaṃ vadanti – ‘‘ariyānaṃ eso dhammo, neso dhammo anariyānaṃ; paṇḍitānaṃ eso dhammo, neso dhammo bālānaṃ; sappurisānaṃ eso dhammo, neso dhammo asappurisāna’’nti. Evaṃ vadanti, ariyānaṃ evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – tamariyadhammaṃ kusalā vadanti.


我来 译第18偈及其注释：
18.
寂静比丘，内心完全寂灭，因此于戒不自夸；
善巧者说此是圣法，他在世间nowhere都无增盛。
"寂静比丘，内心完全寂灭"中的"寂静"：因贪欲的平息而寂静，因嗔恚的平息而寂静，因愚痴的平息而寂静，因忿怒......怨恨......贬损......傲慢......嫉妒......悭吝......虚伪......诡诈......顽固......激进......慢......过慢......骄......放逸......一切烦恼......一切恶行......一切热恼......一切炽燃......一切苦恼......一切不善行的平息、止息、熄灭、消失、离去、平复而寂静、安静、寂止、熄灭、平复。"比丘"：因破除七法而为比丘 - 破除有身见、破除疑、破除戒禁取、破除贪、破除嗔、破除痴、破除慢。他破除了导致轮回、带来忧苦、导致未来生老死的恶不善法。
[世尊对萨毗耶说：]
"以自己造作的行为，
达到究竟寂灭、超越疑惑；
已舍弃有与非有，
圆满梵行、不再轮回的即是比丘。"
"寂静比丘，内心完全寂灭"：因息灭贪欲而内心完全寂灭，因息灭嗔恚而内心完全寂灭，因息灭愚痴而内心完全寂灭，因息灭忿怒......怨恨......贬损......傲慢......嫉妒......悭吝......虚伪......诡诈......顽固......激进......慢......过慢......骄......放逸......一切烦恼......一切恶行......一切热恼......一切炽燃......一切苦恼......一切不善行而内心完全寂灭。
"因此于戒不自夸"中的"因此"：是语句的连结、语句的结合、语句的完整、字母的和谐、语言的优美、语句的次第。"于戒不自夸"：这里，有人是夸耀者、自夸者。他夸耀自夸说："我具足戒"或"具足禁"或"具足戒禁"，或以[高]生、姓氏、良家子、容貌端正......或"非想非非想处定的获得者"而夸耀自夸。[圣者]不如此夸耀不自夸。远离、离开、出离、解脱、解除、超越夸耀，以心无限制而住。
"善巧者说此是圣法"中的"善巧者"：即那些蕴善巧者、界善巧者、处善巧者、缘起善巧者、念处善巧者、正勤善巧者、神足善巧者、根善巧者、力善巧者、觉支善巧者、道善巧者、果善巧者、涅槃善巧者。这些善巧者如是说："这是圣者之法，不是非圣者之法；这是智者之法，不是愚者之法；这是善人之法，不是非善人之法。"他们如是说、如是述、如是言、如是解说、如是表达。


Yassussadā natthi kuhiñci loketi. Yassāti arahato khīṇāsavassa. Ussadāti sattussadā – rāgussado, dosussado, mohussado, mānussado, diṭṭhussado, kilesussado, kammussado. Yassime [tassime (sī. syā.)] ussadā natthi na santi na vijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke manussaloke devaloke khandhaloke dhātuloke āyatanaloketi – yassussadā natthi kuhiñci loke.

Tenāha bhagavā –

‘‘Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, itihanti sīlesu akatthamāno;

Tamariyadhammaṃ kusalā vadanti, yassussadā natthi kuhiñci loke’’ti.



我来 译这最后一段：
"他在世间nowhere都无增盛"：此中"他"指漏尽阿罗汉。"增盛"指七种增盛：贪的增盛、嗔的增盛、痴的增盛、慢的增盛、见的增盛、烦恼的增盛、业的增盛。这些增盛对他来说不存在、不存续、不被发现、已断、已断绝、已止息、已平息、不能再生起、已为智火所烧。"nowhere"：无论何处、任何处、在内在或外在或内外皆无。"世间"：指恶趣世间、人世间、天世间、蕴世间、界世间、处世间。
世尊说道：
"寂静比丘，内心完全寂灭，因此于戒不自夸；
善巧者说此是圣法，他在世间nowhere都无增盛


19.

Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā,purakkhatā[purekkhatā (sī. ka.)]santi avīvadātā;

Yadattani passati ānisaṃsaṃ, taṃ nissito kuppapaṭiccasantiṃ.

Pakappitā saṅkhatā yassa dhammāti. Pakappanāti dve pakappanā – taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca…pe… ayaṃ taṇhāpakappanā…pe… ayaṃ diṭṭhipakappanā. Saṅkhatāti saṅkhatā abhisaṅkhatā saṇṭhapitātipi – saṅkhatā. Atha vā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammātipi – saṅkhatā . Yassāti diṭṭhigatikassa. Dhammā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatānīti – pakappitā saṅkhatā yassa dhammā.

Purakkhatā santi avīvadātāti. Purakkhatāti dve purekkhārā – taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca…pe… ayaṃ taṇhāpurekkhāro…pe… ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tassa taṇhāpurekkhāro appahīno, diṭṭhipurekkhāro appaṭinissaṭṭho. Tassa taṇhāpurekkhārassa appahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa appaṭinissaṭṭhattā so taṇhaṃ vā diṭṭhiṃ vā purato katvā carati taṇhādhajo taṇhāketu taṇhādhipateyyo, diṭṭhidhajo diṭṭhiketu diṭṭhādhipateyyo, taṇhāya vā diṭṭhiyā vā parivārito caratīti – purakkhatā. Santīti santi saṃvijjanti atthi upalabbhanti. Avīvadātāti avevadātā avodātā aparisuddhā saṃkiliṭṭhā saṃkilesikāti – purakkhatā santi avīvadātā.

Yadattani passati ānisaṃsanti. Yadattanīti yaṃ attani. Attā vuccati diṭṭhigataṃ. Attano diṭṭhiyā dve ānisaṃse passati – diṭṭhadhammikañca ānisaṃsaṃ, samparāyikañca ānisaṃsaṃ. Katamo diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso? Yaṃdiṭṭhiko satthā hoti, taṃdiṭṭhikā sāvakā honti. Taṃdiṭṭhikaṃ satthāraṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti [garukaronti (sī. syā.)] mānenti pūjenti apacitiṃ karonti. Labhati ca tatonidānaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ – ayaṃ diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso. Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ diṭṭhi alaṃ nāgattāya vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā. Ayaṃ diṭṭhi suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā, muttiyā vimuttiyā parimuttiyā. Imāya diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti. Imāya diṭṭhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi, muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmīti āyatiṃ phalapāṭikaṅkhī hoti – ayaṃ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso. Attano diṭṭhiyā ime dve ānisaṃse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti – yadattani passati ānisaṃsaṃ.


我来翻译第19偈及其注释的第一部分：
19.
若人之法为妄想所造作，置于前而住不清净；
见到执著于我之利益，依止于动摇缘之寂静。
"若人之法为妄想所造作"中的"妄想"有两种：渴爱的妄想和见的妄想......这是渴爱的妄想......这是见的妄想。"造作"：是被造作、被完全造作、被建立的意思 - 这是造作。或者说，是无常的、被造作的、缘生的、有尽法、有灭法、离贪法、灭法的意思 - 这是造作。"若人"指持有见解者。"法"指六十二种见解。
"置于前而住不清净"中的"置于前"有两种：渴爱的置前和见的置前......这是渴爱的置前......这是见的置前。他的渴爱的置前未断，见的置前未舍离。因为渴爱的置前未断，见的置前未舍离，他将渴爱或见置于前而行，以渴爱为旗、以渴爱为幡、以渴爱为主，以见为旗、以见为幡、以见为主，被渴爱或见所围绕而行。"而住"：存在、现存、有、可得。"不清净"：不洁白、不明净、不清净、污染、有染污。
"见到执著于我之利益"中的"于我"：指在我中。"我"指见解。他见到自己见解的两种利益：现法的利益和来世的利益。什么是见解的现法利益？若导师持某见解，弟子们也持该见解。持该见解的导师受到弟子们的恭敬、尊重、尊崇、供养、礼敬。由此因缘获得衣服、饮食、住处、病缘医药资具 - 这是见解的现法利益。什么是见解的来世利益？[认为]此见解足以[使人]成为龙、金翅鸟、夜叉、阿修罗、干闼婆、大王、帝释、梵天或天神。此见解[能带来]清净、遍净、极净、解脱、解放、完全解脱。以此见解[能]清净、遍净、极净、解脱、解放、完全解脱。[他想]"我将以此见解而清净、遍净、极净、解脱、解放、完全解脱"，期待未来的果报 - 这是见解的来世利益。他见到、观察、注视、思惟、审察自己见解的这两种利益。;


Taṃnissito kuppapaṭiccasantinti. Tisso santiyo – accantasanti, tadaṅgasanti, sammutisanti. Katamā accantasanti? Accantasanti vuccati amataṃ nibbānaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ayaṃ accantasanti. Katamā tadaṅgasanti? Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa nīvaraṇā santā honti; dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā santā honti; tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti santā hoti; catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sukhadukkhā santā honti; ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā paṭighasaññā nānattasaññā santā hoti; viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā santā hoti; ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā santā hoti; nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā santā hoti. Ayaṃ tadaṅgasanti. Katamā sammutisanti? Sammutisantiyo vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhisantiyo. Api ca sammutisanti imasmiṃ atthe adhippetā santīti. Taṃnissito kuppapaṭiccasantinti. Kuppasantiṃ pakuppasantiṃ eritasantiṃ sameritasantiṃ calitasantiṃ ghaṭṭitasantiṃ kappitasantiṃ pakappitasantiṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ, santiṃ nissito asito allīno upagato ajjhosito adhimuttoti – taṃ nissito kuppapaṭiccasantiṃ.

Tenāha bhagavā –

‘‘Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, purakkhatā santi avīvadātā;

Yadattani passati ānisaṃsaṃ, taṃ nissito kuppapaṭiccasanti’’nti.



我来 翻译这最后一段：
"依止于动摇缘之寂静"：有三种寂静：究竟寂静、暂时寂静、世俗寂静。什么是究竟寂静？究竟寂静即是不死、涅槃。即是一切行的止息、一切依的舍离、爱尽、离贪、灭、涅槃。这是究竟寂静。什么是暂时寂静？入初禅者，诸盖寂静；入第二禅者，寻伺寂静；入第三禅者，喜寂静；入第四禅者，乐苦寂静；入空无边处者，色想、对碍想、种种想寂静；入识无边处者，空无边处想寂静；入无所有处者，识无边处想寂静；入非想非非想处者，无所有处想寂静。这是暂时寂静。什么是世俗寂静？世俗寂静即是指六十二种见解的见寂静。但这里所说的"寂静"是指世俗寂静。"依止于动摇缘之寂静"：即依止、倚靠、亲近、趋向、执取、信受那动摇的寂静、极动摇的寂静、摇动的寂静、极摇动的寂静、震动的寂静、触动的寂静、造作的寂静、妄想的寂静、无常的、有为的、缘生的、有尽法的、有灭法的、离贪法的、灭法的寂静。
世尊说道：
"若人之法为妄想所造作，置于前而住不清净；
见到执著于我之利益，依止于动摇缘之寂静。"

20.

Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ;

Tasmā naro tesu nivesanesu, nirassatī ādiyatī ca dhammaṃ.

Diṭṭhīnivesā na hi svātivattāti. Diṭṭhīnivesāti ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti abhinivesaparāmāso diṭṭhinivesanaṃ. ‘‘Asassato loko…pe… antavā loko… anantavā loko … taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti abhinivesaparāmāso diṭṭhinivesananti. Diṭṭhīnivesā na hi svātivattāti diṭṭhinivesā na hi svātivattā durativattā duttarā duppatarā dussamatikkamā dubbinivattāti – [dubbītivattāti (sī. syā. ka.)] diṭṭhīnivesā na hi svātivattā.

Dhammesu niccheyya samuggahītanti. Dhammesūti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatesu. Niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Samuggahītanti nivesanesu odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho. Idaṃ saccaṃ tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparītaṃ gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttanti – dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.

Tasmānaro tesu nivesanesūti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānaṃ. Naroti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo. Tesu nivesanesūti tesu diṭṭhinivesanesūti – tasmā naro tesu nivesanesu.

Nirassatī ādiyatī ca dhammanti. Nirassatīti dvīhi kāraṇehi nirassati – paravicchindanāya vā nirassati, anabhisambhuṇanto vā nirassati. Kathaṃ paravicchindanāya nirassati? Paro vicchindeti – so satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā [jatukkā (sī. syā.)] parittāti – evaṃ paro vicchindeti. Evaṃ vicchindiyamāno satthāraṃ nirassati , dhammakkhānaṃ nirassati, gaṇaṃ nirassati, diṭṭhiṃ nirassati, paṭipadaṃ nirassati, maggaṃ nirassati. Evaṃ paravicchindanāya nirassati. Kathaṃ anabhisambhuṇanto nirassati? Sīlaṃ anabhisambhuṇanto sīlaṃ nirassati, vataṃ anabhisambhuṇanto vataṃ nirassati, sīlabbataṃ anabhisambhuṇanto sīlabbataṃ nirassati. Evaṃ anabhisambhuṇanto nirassati. Ādiyatī ca dhammanti. Satthāraṃ gaṇhāti, dhammakkhānaṃ gaṇhāti, gaṇaṃ gaṇhāti, diṭṭhiṃ gaṇhāti, paṭipadaṃ gaṇhāti, maggaṃ gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti – nirassatī ādiyatī ca dhammaṃ.

Tenāha bhagavā –

‘‘Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ;

Tasmā naro tesu nivesanesu, nirassatī ādiyatī ca dhamma’’nti.



我来翻译第20偈及其注释：
20.
见的执著实难超越，于诸法中决定后执取；
因此人于这些执著中，舍弃并执取诸法。
"见的执著实难超越"中的"见的执著"：即"世界是常住，唯此为真实，其他皆虚妄"的执取执著是见的执著。"世界是无常......世界有边......世界无边......命即是身......命异身异......如来死后存在......如来死后不存在......如来死后亦存在亦不存在......如来死后非存在非不存在，唯此为真实，其他皆虚妄"的执取执著是见的执著。"见的执著实难超越"：即见的执著确实难以超越、难以度过、难以超过、难以越过、难以超离、难以转离。
"于诸法中决定后执取"中的"诸法"：指六十二种见解。"决定"：即决定后、判断后、选择后、审察后、衡量后、评估后、辨别后、明了后。"执取"：即在执著中的限定执取、坚固执取、最胜执取、部分执取、积聚执取、集合执取。"此是真实、真理、如是、真如、不颠倒"而执取、执著、固执、信受、确信。
"因此人于这些执著中"的"因此"：即因此、因为这个原因、这个缘由、这个因缘、这个根源。"人"：即有情、人、男子、补特伽罗、生命、生者、人类、意生者、摩奴所生。"于这些执著中"：即于这些见的执著中。
"舍弃并执取诸法"中的"舍弃"：由两个原因舍弃 - 因他人诽谤而舍弃，或因不能达到而舍弃。如何因他人诽谤而舍弃？他人诽谤说："该导师非一切智，法非善说，僧非善行道，见非贤善，道非善立，道非出离道，此中无有清净或遍净或极净或解脱或解放或完全解脱，此中无有清净者或遍净者或极净者或解脱者或解放者或完全解脱者，是低劣、卑下、粗陋、下贱、劣等、微小的。"他人如是诽谤。当被如是诽谤时，舍弃导师，舍弃法说，舍弃僧团，舍弃见解，舍弃行道，舍弃道路。如是因他人诽谤而舍弃。如何因不能达到而舍弃？不能达到戒而舍弃戒，不能达到禁而舍弃禁，不能达到戒禁而舍弃戒禁。如是因不能达到而舍弃。"执取诸法"：执取导师，执取法说，执取僧团，执取见解，执取行道，执取道路，执著、固执。
世尊说道：
"见的执著实难超越，于诸法中决定后执取；
因此人于这些执著中，舍弃并执取

21.

Dhonassa hi natthi kuhiñci loke,pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu;

Māyañcamānañca pahāya dhono, sa kena gaccheyya anūpayo so.

Dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesūti. Dhonoti. Dhonā vuccati paññā – yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Kiṃkāraṇā dhonā vuccati paññā? Tāya paññāya kāyaduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; vacīduccaritaṃ… manoduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; rāgo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; doso…pe… moho… kodho… upanāho… makkho… paḷāso dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; issā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; macchariyaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; māyā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; sāṭheyyaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca; thambho dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sārambho… māno… atimāno… mado… pamādo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Taṃkāraṇā dhonā vuccati paññā.

Atha vā sammādiṭṭhiyā micchādiṭṭhi dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca; sammāsaṅkappena micchāsaṅkappo dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sammāvācāya micchāvācā dhutā ca dhotā ca…pe… sammākammantena micchākammanto dhuto ca… sammāājīvena micchāājīvo dhuto ca… sammāvāyāmena micchāvāyāmo dhuto ca… sammāsatiyā micchāsati dhutā ca… sammāsamādhinā micchāsamādhi dhuto ca dhoto ca sandhoto ca niddhoto ca; sammāñāṇena micchāñāṇaṃ dhutaṃ ca… sammāvimuttiyā micchāvimutti dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca.

Atha vā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā, sabbe santāpā, sabbākusalābhisaṅkhārā dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca. Arahā imehi dhoneyyehi dhammehi upeto samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato; tasmā arahā dhono. So dhutarāgo dhutapāpo dhutakileso dhutapariḷāhoti – dhono. Kuhiñcīti kuhiñci kimhici katthaci ajjhattaṃ vā bahiddhā vā ajjhattabahiddhā vā. Loketi apāyaloke…pe… āyatanaloke.


我来翻译第21偈及其注释的第一部分：
21.
洗除者确实在世间任何处，
对诸有非有无妄想之见；
舍弃虚伪与慢的洗除者，
他无所依著，如何还能去？
"洗除者确实在世间任何处，对诸有非有无妄想之见"中的"洗除者"：洗除指慧 - 即是慧、了知、择法、遍择、思择法、标记、遍标记、现前标记、贤明、善巧、精通、分别、思考、考察、广慧、智、导引、观、正知、刺激、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、


Pakappitāti dve pakappanā – taṇhāpakappanā ca diṭṭhipakappanā ca…pe… ayaṃ taṇhāpakappanā…pe… ayaṃ diṭṭhipakappanā. Bhavābhavesūti bhavābhave kammabhave punabbhave kāmabhave, kammabhave kāmabhave punabbhave rūpabhave, kammabhave rūpabhave punabbhave arūpabhave, kammabhave arūpabhave punabbhave punappunabhave punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesūti dhonassa kuhiñci loke bhavābhavesu ca kappitā pakappitā abhisaṅkhatā saṇṭhapitā diṭṭhi natthi na santi na saṃvijjati nupalabbhati, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti – dhonassa hi natthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu.

Māyañca mānañca pahāya dhonoti. Māyā vuccati vañcanikā cariyā. Idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati – ‘‘mā maṃ jaññā’’ti icchati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti saṅkappeti, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti vācaṃ bhāsati, ‘‘mā maṃ jaññā’’ti kāyena parakkamati. Yā evarūpā māyā māyāvitā accasarā vañcanā nikati nikiraṇā pariharaṇā gūhanā parigūhanā chādanā paricchādanā anuttānikammaṃ anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā, ayaṃ vuccati māyā.

Mānoti ekavidhena māno – yā cittassa unnati [uṇṇati (syā. ka.)]. Duvidhena māno – attukkaṃsanamāno, paravambhanamāno. Tividhena māno – ‘‘seyyohamasmī’’ti māno, ‘‘sadisohamasmī’’ti māno, ‘‘hīnohamasmī’’ti māno. Catubbidhena māno – lābhena mānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti. Pañcavidhena māno – ‘‘lābhimhi manāpikānaṃ rūpāna’’nti mānaṃ janeti, ‘‘lābhimhi manāpikānaṃ saddānaṃ…pe… gandhānaṃ… rasānaṃ… phoṭṭhabbāna’’nti mānaṃ janeti. Chabbidhena māno – cakkhusampadāya mānaṃ janeti, sotasampadāya… ghānasampadāya… jivhāsampadāya… kāyasampadāya… manosampadāya mānaṃ janeti. Sattavidhena māno – māno, atimāno, mānātimāno, omāno, adhimāno, asmimāno, micchāmāno. Aṭṭhavidhena māno – lābhena mānaṃ janeti, alābhena omānaṃ janeti, yasena mānaṃ janeti, ayasena omānaṃ janeti, pasaṃsāya mānaṃ janeti, nindāya omānaṃ janeti, sukhena mānaṃ janeti, dukkhena omānaṃ janeti. Navavidhena māno – seyyassa seyyohamasmīti māno, seyyassa sadisohamasmīti māno, seyyassa hīnohamasmīti māno , sadisassa seyyohamasmīti māno, sadisassa sadisohamasmīti māno, sadisassa hīnohamasmīti māno, hīnassa seyyohamasmīti māno, hīnassa sadisohamasmīti māno, hīnassa hīnohamasmīti māno. Dasavidhena māno – idhekacco mānaṃ janeti jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunā. Yo evarūpo māno maññanā maññitattaṃ unnati unnāmo [uṇṇamo (syā. ka.)] dhajo sampaggāho ketukamyatā cittassa – ayaṃ vuccati māno. Māyañca mānañca pahāya dhonoti. Dhono māyañca mānañca pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvāti – māyañca mānañca pahāya dhono.


我来 译这一部分：
"妄想"有两种：渴爱的妄想和见的妄想......这是渴爱的妄想......这是见的妄想。"诸有非有"：指有与非有、业有与再有、欲有、业有与欲有再有、色有、业有与色有再有、无色有、业有与无色有再有、一再有、一再趣、一再生、一再结生、一再获得自体。"洗除者确实在世间任何处，对诸有非有无妄想之见"：洗除者在世间任何处对诸有非有无有造作、妄想、完全造作、建立的见解，不存在、不现存、不可得，已断、已断绝、已止息、已平息、不能再生起、已为智火所烧。
"舍弃虚伪与慢的洗除者"中的"虚伪"指欺诈行为。这里，某人以身造作恶行，以语造作恶行，以意造作恶行后，为了隐藏而生起恶意愿："愿人勿知我"而希望，"愿人勿知我"而思惟，"愿人勿知我"而言说，"愿人勿知我"而身体努力。这种虚伪、虚伪性、过度、欺骗、欺诈、隐藏、遮掩、掩盖、覆盖、不显露、不公开、隐瞒、作恶，这称为虚伪。
"慢"以一种方式：即心的高举。以二种方式：自我抬高的慢、贬低他人的慢。以三种方式："我胜"的慢、"我等"的慢、"我劣"的慢。以四种方式：因得利而生慢、因得名而生慢、因得赞而生慢、因得乐而生慢。以五种方式：因"我得可意色"而生慢、因"我得可意声......香......味......触"而生慢。以六种方式：因眼圆满而生慢、因耳圆满......因鼻圆满......因舌圆满......因身圆满......因意圆满而生慢。以七种方式：慢、过慢、慢过慢、卑慢、增上慢、我慢、邪慢。以八种方式：因得利而生慢、因不得利而生卑慢、因得名而生慢、因失名而生卑慢、因得赞而生慢、因受诽而生卑慢、因得乐而生慢、因受苦而生卑慢。以九种方式：对胜者"我胜"的慢、对胜者"我等"的慢、对胜者"我劣"的慢、对等者"我胜"的慢、对等者"我等"的慢、对等者"我劣"的慢、对劣者"我胜"的慢、对劣者"我等"的慢、对劣者"我劣"的慢。以十种方式：这里有人因生、姓、良家子、容貌、财富、学问、工作、技能、学识、闻、辩才或某些事物而生慢。这种慢、慢心、慢性、高举、高升、旗帜、傲慢、欲高举心，这称为慢。"舍弃虚伪与慢的洗除者"：洗除者已舍弃、已断除、已除去、已使消失、已使成为非有虚伪与慢。


Sa kena gaccheyya anūpayo soti. Upayāti dve upayā – taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca…pe… ayaṃ taṇhūpayo…pe… ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno , diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayo puggalo kena rāgena gaccheyya, kena dosena gaccheyya, kena mohena gaccheyya, kena mānena gaccheyya, kāya diṭṭhiyā gaccheyya, kena uddhaccena gaccheyya, kāya vicikicchāya gaccheyya, kehi anusayehi gaccheyya – rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyo kena gaccheyya – nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṃ natthi, yena gaccheyyāti – sa kena gaccheyya anūpayo so.

Tenāha bhagavā –

‘‘Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu;

Māyañca mānañca pahāya dhono, sa kena gaccheyya anūpayo so’’ti.



我来翻译最后一部分：
"他无所依著，如何还能去？"中的"依著"有两种：渴爱的依著和见的依著......这是渴爱的依著......这是见的依著。他的渴爱依著已断，见的依著已舍离。因为渴爱依著已断，见的依著已舍离，这无依著的人将以何贪而去？以何嗔而去？以何痴而去？以何慢而去？以何见而去？以何掉举而去？以何疑而去？以何随眠而去？[如何]说他是贪者、嗔者、痴者、缚著者、执取者、散乱者、未到彼岸者、固执者？那些行已断。因为诸行已断，将以何去往诸趣？[如何说他是]地狱者、畜生者、饿鬼者、人、天、有色者、无色者、有想者、无想者、非想非非想者？他无因、无缘、无理由可去。
世尊说道：
"洗除者确实在世间任何处，对诸有非有无妄想之见；
舍弃虚伪与慢的洗除者，他无所依著，如何还能去？"

22.

Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ,anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya;

Attā nirattā na hi tassa atthi, adhosi so diṭṭhimidheva sabbaṃ.

Upayohi dhammesu upeti vādanti. Upayāti dve upayā – taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca…pe… ayaṃ taṇhūpayo…pe… ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo appahīno, diṭṭhūpayo appaṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa appahīnattā , diṭṭhūpayassa appaṭinissaṭṭhattā dhammesu vādaṃ upeti – rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā appahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ appahīnattā gatiyā vādaṃ upeti. Nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā vādaṃ upeti upagacchati gaṇhāti parāmasati abhinivisatīti – upayo hi dhammesu upeti vādaṃ.

Anūpayaṃkena kathaṃ vadeyyāti. Upayāti dve upayā – taṇhūpayo ca diṭṭhūpayo ca…pe… ayaṃ taṇhūpayo…pe… ayaṃ diṭṭhūpayo. Tassa taṇhūpayo pahīno, diṭṭhūpayo paṭinissaṭṭho. Taṇhūpayassa pahīnattā, diṭṭhūpayassa paṭinissaṭṭhattā anūpayaṃ puggalaṃ kena rāgena vadeyya, kena dosena vadeyya, kena mohena vadeyya, kena mānena vadeyya, kāya diṭṭhiyā vadeyya, kena uddhaccena vadeyya, kāya vicikicchāya vadeyya, kehi anusayehi vadeyya – rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyo kena vadeyya – nerayikoti vā…pe… nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi, paccayo natthi, kāraṇaṃ natthi, yena vadeyya katheyya bhaṇeyya dīpayeyya vohareyyāti – anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya.

Attā nirattā na hi tassa atthīti. Attāti attānudiṭṭhi natthi. Nirattāti ucchedadiṭṭhi natthi. Attāti gahitaṃ natthi. Nirattāti muñcitabbaṃ natthi. Yassatthi gahitaṃ, tassatthi muñcitabbaṃ; yassatthi muñcitabbaṃ, tassatthi gahitaṃ. Gahaṇaṃ muñcanā samatikkanto arahā buddhiparihānivītivatto. So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo gataddho gatadiso jātimaraṇasaṃsāro, natthi tassa punabbhavoti – attā nirattā na hi tassa atthi.

Adhosiso diṭṭhimidheva sabbanti tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So sabbadiṭṭhigataṃ idheva adhosi dhuni sandhuni niddhuni pajahi vinodesi byantiṃ akāsi anabhāvaṃ gamesīti – adhosi so diṭṭhimidheva sabbaṃ.

Tenāha bhagavā –

‘‘Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ, anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya;

Attā nirattā na hi tassa atthi, adhosi so diṭṭhimidheva sabba’’nti.



以下是完整的简体中文直译：
因染著而在诸法中生起诤论，对于无染著者谁能如何议论他呢？
对他来说既无我也无非我，他已在此处舍弃一切见。
"因染著而在诸法中生起诤论"是说：染著有两种染著——渴爱染著和见染著......这是渴爱染著......这是见染著。对他来说渴爱染著未断，见染著未离。因为渴爱染著未断，见染著未离，所以在诸法中生起诤论——说是贪著者，或是瞋恚者，或是愚痴者，或是束缚者，或是执取者，或是散乱者，或是未到达者，或是执著者。这些造作未断。因为造作未断，所以在趣处中生起诤论。说是地狱者，或是畜生者，或是饿鬼者，或是人，或是天，或是有色者，或是无色者，或是有想者，或是无想者，或是非想非非想者，而生起诤论、趋向、执取、执著、固执——这就是"因染著而在诸法中生起诤论"。
"对于无染著者谁能如何议论他呢"是说：染著有两种染著——渴爱染著和见染著......这是渴爱染著......这是见染著。对他来说渴爱染著已断，见染著已离。因为渴爱染著已断，见染著已离，对于无染著的人，用什么贪来议论他呢？用什么瞋来议论他呢？用什么痴来议论他呢？用什么慢来议论他呢？用什么见来议论他呢？用什么掉举来议论他呢？用什么疑来议论他呢？用什么随眠来议论他呢——说是贪著者，或是瞋恚者，或是愚痴者，或是束缚者，或是执取者，或是散乱者，或是未到达者，或是执著者。这些造作已断。因为造作已断，如何议论他的趣处呢——说是地狱者......乃至......说是非想非非想者。没有因，没有缘，没有理由，能说他、谈论他、宣说他、阐明他、表达他——这就是"对于无染著者谁能如何议论他呢"。
"对他来说既无我也无非我"是说：无有我见。无有断见。无有所执取的我。无有所舍弃的非我。若有所执取，则有所舍弃；若有所舍弃，则有所执取。阿罗汉已超越执取和舍弃，已离开智慧的损减。他已住于[解脱]，已完成修行，已达到目标，已达到方向，已[超越]生死轮回，对他来说已无再有——这就是"对他来说既无我也无非我"。
"他已在此处舍弃一切见"是说：对他来说六十二种见已断，已根除，已平息，已止息，已不能生起，已被智火烧尽。他已在此处舍弃、抖落、抖净、除去、驱逐、灭尽、令不存在一切见——这就是"他已在此处舍弃一切见"。
因此世尊说：
"因染著而在诸法中生起诤论，对于无染著者谁能如何议论他呢；
对他来说既无我也无非我，他已在此处舍弃一切见。"


Duṭṭhaṭṭhakasuttaniddeso tatiyo.

23
恶性八偈经义释第三。
[说明：这是一个章节结尾标题，表示《恶性八偈经义释》第三品结束。在巴利文献中，"niddesa"(义释)是对经文进行详细解释的注释书，"tatiyo"意为第三。]


